Mičošana
Mičošana ir statusa maiņa – kļūšana no līgavas un līgavaiņa par laulātu pāri. Tradicionālā mičošana dažādās variācijās ietver tādus rituālus, kā sēdēšanu klēpī vecākiem, aubes uzvilkšanu jaunajai sievai, tautasdziesmu dziedāšanu. Ja tas netīk – no rituāla nav jāatsakās; tā vietā mičošanu var organizēt neierastā formātā.
Lielākoties jaunais pāris vēlas, lai par šo mirkli parūpējas vedēji un sarīko kādu romantisku aktivitāti. Pēdējā laikā mičošanu rīko pulksten 23.00, lai jau ap pusnakti tiktu noslēgta oficiālā daļa un pasniegta kūka, ja tā ir paredzēta šajā brīdī.
Netradicionālas mičošanas idejas:
- Jaunlaulāto divvientulība īpaši sagatavotā vietā ar mūziķu uzstāšanos un pāra mīļākajām dziesmām;
- Uguņošana, gaismu šovs vai cits priekšnesums;
- Pateicība vecākiem un viesiem par ierašanos, apdāvināšana un īsa runa;
- Pāra kronēšana, pasniedzot tiem dāvanu, kas simbolizē jaunās dzīves sākumu;
- Vakara vadītāja individuāli organizēta aktivitāte;
- Smilšu kino;
- Tradicionālās mičošanas tautasdziesmas “Līgodama upe nesa” vietā izvēlēties jebkuru citu romantisku un pārim mīļu vai zīmīgu dziesmu.